Latest News From Our Blog

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN PHỤ NỮ. CHÚA NHẬT 30.03.2025

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN PHỤ NỮ. CHÚA NHẬT 30.03.2025

By Mai Hdenayun in H'MÔNG on 31 Tháng Ba, 2025

Hnub kaj 30.03.2025.

  1. Ntsiab lus: NAHUS – TUS CEVLUS TXOG TUS TSWV TXOJKEV TXIAV TXIM NCAJ NCEES.
  2. Vajluskub: Nahus 1-2.
  3. Nqe cim: “Tus TSWV yeej tsis chim sai, tiamsis nws muaj hwjchim heev, thiab nws tsis cia tus neeg txhaum dim dawb tsis raug txiav txim. …” (Nahus 1:3).
  4. Twv Vajluskub: Yelemis 34-36.
  5. Tus qauv: Cog phoojywg, twv Vajluskub.

* TAW QHIA: Cog phoojywg, twv Vajluskub.

  1. Tuaj koom: Caw ib lossis ntau pawg ntseeg cov niamtsev tuaj koom kev cog phoojywg.
  2. Kevcai: Ua ntej ntawd ntau lub Athiv caw cov thawjcoj ntawm txhua pab niamtsev los mus sib sablaj npaj kevcai thiab sib faib haujlwm:

– Sijhawm: Sijhawm, chaw, ntsiablus, nqe cim, tus qauv uas yuav pib ua rau hnub ntawd…

– Muab haujlwm cob rau txhua pab: Xyaum nkauj, ua timkhawv, twv Vajluskub, khoomplig, kev ua si, coj kevcai, kev noj haus… Ib pab niamtsev twg yuavtsum ua ib feem twg hauv kevcai, yuavtsum caw ib tus los ua tus npaj twv Vajluskub.

  1. Tej yam uas yuav ua rau hnub cog phoojywg yog: Xyaum nkauj tshiab, qhuas thiab ua Vajtswv tsaug, twv Vajluskub lomzem, ua yeebyam, kev ua si loj…
  2. Daim ntawv sau npe: Yuavtsum Tshawb nrhiav saib cov uas tuaj cog phoojywg ntawd npaum li cas es npaj txiav ntawv kom txaus rau sawvdaws, tej ntawv yuavtsum muaj ntau yam xim, ib yam xim yuav yog ib pab, thaum faib pab pawg lawd, txhua tus nyias sau nyias npe thiab pawg ntseeg kom sawvdaws thiaj yoojyim cog phoojywg. Ib pab ntawd yuav tsa muaj tus coj thiab tus teevntawv los mus tswjhwm pab pawg koom txhua yam kev ua si thaum cog phoojywg.
  3. Khoomplig: Khoom phlig kev ua si yuavtsum haum rau lub sijhawm xaus uas sawvdaws los noj haus ua ke.

* TAWV QHIA: Twv Vajluskub.

Kev cog phoojywg zaum no yog nyob rau xyoo tshiab, vim li ntawd kev twv Vajluskub los yuav tsum npaj tej uas mus raws xyoo tshiab, txhua nqe yuavtsum npaj kom haum sawvdaws kev totaub, tsis txhob npaj tej nyuaj dhau (yog hais tias Vajluskub tsis txaus ces npaj ob peb nqe twv raws kev nco.

  1. Ib pab twg yuav tsa ib tus sawvcev los mus ua tus Tshawb nrhiav thaum sawvdaws twv Vajluskub. Cov Tshawb nrhiav no yuavtsum paub lolus teb ua ntej es kev tso feeb thiaj li yog thiab ncaj ncees.
  2. Ib lo twg twv tau ces yuav tau 10 feeb, yog yuam yuav rau tshwj 5 feeb. Tom qab ntawd xaus feeb thiab muab khoomplig.

I. QHIA TSHWM.

Lub npe Nahus muaj ntsiab lus tias “Kev nplig siab”. Vajtswv hu Nahus los ua haujlwm rau xyoo 630-612 UY yog coj kev nplig siab los rau tebchaws Yudas tom qab uas tebchaws Yixalayees puas tsuaj xyoo  722 UY

Thaum lub tebchaws Axilias tseem vam meej heev, yog ib qhov txaus ntshai rau tebchaws Yudas, Nahus twb pom txog lub tebchaws no kev puas tsuaj lawm. Nahus coj Vajtswv tej lus uas hais txog kev txiav txim rau lub nroog Ninives, ntxuag rau qhov ntawd nws kuj coj txoj hmoo zoo los rau Vajtswv haivneeg. Dhau los ntawm tej lus uas Nahus cev, peb paub txog tus Tswv yog tus uas zoo li cas los ntawm kev tswjhwm thiab kev txiav txim ncaj ncees?

II. ZAJ KAWM.

  1. Lus ceeb toom tawm tsam lub nroog Ninives.

Aunpadiyas tau Vajtswv hu los cevlus txog kev txiav txim rau lub tebchaws Edoos ces Vajtswv kuj hu Nahus los ua tus cevlus txog kev txiav txim rau lub nroog Ninives, rau qhov Ninives yog tus uas ua ntau yam kev txhaum tawm tsam Vajtswv (1:11). Txhua tus uas khav theeb, ua nruj ua tsiv, mus raws li lub ntiajteb no, hla Vajtswv txojkev ncaj ncees, txhua yam no puavleej yog ua saib tsis taus Vajtswv  (Yakaunpaus 4:4). Vim li ntawd thaum Nahus cev lus ra lawv nws qhia tshwm rau Ninives paub tias:

(1) Vajtswv yog tus uas muaj kev hlub, tiamsis Nws kuj yog tus ncaj ncees: Tus Tswv yog tus Vajtswv uas khib thib yog tus uas pauj txhua yam, thiab puv npo kev chim. Tus Tswv yuav ua pauj rau tus uas tawm tsam Nws. Tus Tswv tsis chim sai, Nws yog tus uas muaj hwjchim loj kawg nkaus; Nws tsis suav tus uas muaj txim yog tus dawbhuv li (1:2-3). Lolus khib thiab ua pauj no tsis yog li peb tibneeg xav. Tiamsis ntawm no yog hais txog ib tus yamntxwv ntawm Nws txojkev hlub thiab Nws txojkev ncaj ncees. Hais txog kev hlub, Nws yog tus uas tsis chim sai, hais txog kev khib Nws yog tus uas rau txim rau txhua tus uas tso Nws tseg mus raws kev pe mlom ib yam li tus txivneej uas nws khib nws tus pojniam thaum tus pojniam mus deev hluas nraug ntag (Yakaunpaus 4:4-5). Los ntawm kev ncaj ncees, Nws yeej tsis suav tus uas muaj txim yog neeg dawbhuv tiamsis Nws yuav ua txhua yam rau lawv raws li tej uas lawv tau ua los ntawm Nws txojkev ncaj ncees.

(2) Vajtswv lub hwjchim loj kawg nkaus. Nws tug dag zog ib yam li tej cua daj cua dub. Nws tej lus cem ua rau tej dej qhuav qhawv, tej paj ntsws kiag thiab tej roob ua zog koog. Yog li ntawd hnub uas tus Tswv txiav txim txim, Nahus thiaj twv ntxhiag tias leejtwg yuav kav ntaus tswvyim tawm tsam Vajtswv (1:6-9).

Lolus ceebtoom ntawd yog ib qhov phem rau haivneeg Ninives, tiamsis kuj yog ib txoj hmoo zoo rau haivneeg Yixalayees. Los ntawm kev ncaj ncees, Vajtswv siv Nws lub hwjchim los rau txim rau tus neeg phem, tiamsis sab kev hlub tus Tswv uas muaj hwjchim ntawd yog tus uas los cawm Nws haivneeg. Hauv (1:15) Yog ib tus duab hais txog kev cawm tus Tswv haivneeg. Nahus qhia rau haivneeg Yixalayees yog hais txog:

(1) Tus Tswv txojkev cawmdim (1:13).

(2) Tus Tswv txojkev nplig siab (1:12). (3) Tus Tswv pub txojkev thajyeeb (n.15). (4) Tus Tswv txojkev ncaj ncees (2:2).

4 yam ntawd ua rau peb pom txog tus timtswv zaj nkauj uas hais txog tus Tswv Yexus yog Txoj Hmoo Zoo los rau txhua txhia haivneeg (Lukas 2:11). Nws yog tus uas Vajtswv tau ua txojkev cawmdim kaj siab, ncaj ncees rau peb (1Kauleethaus 1:30). Thaum ub, Nahus qhia rau haivneeg Yixalayees txog Vajtswv Txoj Hmoo Zoo. Nim no peb txais tau Vajtswv Txoj Hmoo zoo ntawd, yog li ntawd qhov uas coj Txoj Hmoo Zoo mus rau tus uas tseem raug kev quaj ntsuag yog feem xyuam ntawm peb txhua tus ntseeg huvsi. Paulus txhawb peb txhua tus zog (Loos 10:15).

2. Kev txiav txim rau Ninives.

Ninives yog nroog loj ntawm haivneeg Axilias. Yog lub tebchaws uas nyob lawv tus dej Tiles mus tagnrho cheeb tsam tiaj nrag ntawd. Tus ntsa yeej uas vij lub nroog Ninives ntev li 13km. Tej neeg uas nyob rau hauv kwv lam li 175.000 – 300.000 tus. Lub nroog ntawd lawv ua ruaj kawg nkaus li. Tom hauv nej muaj peb txheej, tom qab muaj ob txheej tiv thaiv. Txawm yog khov npaum ntawd los, Nahus yeej hais tias nroog Ninives yuav puas ntsoog vim rau qhov lawv tej kev txhaum twb loj txog qib uas lawv raug puas tsuaj lawm ntag!

Los lus tawm tsam Ninives qhia tshwm tias lawv tej kev txhaum yog tsis hlub niam txiv, tsis ncaj ncees, tua neeg, ua nkauj ua nraug, ua khawv koob, tej no puavleej yog tej uas Vajtswv ntxub kawg nkaus (3:1-4). Vim li ntawd, Vajtswv hais tias (3:6). Ua ntej Nahus ntawd 150 xyoo Yaunas yog tus uas mus ceeb toom rau haivneeg hauv nroog Ninives no, lawv leeg thiab tso kev txhaum tseg, Vajtswv thiaj hloov siab tsis rau txim rau lawv. Tiamsis tom qab no, lawv txawm rov ua li lawv lub qub siab, ua txhua yam kev txhaum tawm tsam Vajtswv, vim li ntawd yuav tsis muaj sijhawm rau lawv rov los leeg kev txhaum lawm.

Raws li (3:8-19) Nahus hais tias nroog Ninives yuav nyob ntsiag to thiab tej neeg los yuav raug tawg ua sab ua sua li lwm lub tebchaws twb raug lawm. tej no twb tshwm sim rau Ninives lawm. Raws li phau ntawv keebkwm Gadd uas nyob hauv tebchaws Akiv hais tias: Ninives puas tsuaj tas thaum raug Cyaxares tua, vajntxwv Ba Tư tuaj vij tau 3 lub hlis tebchaws Axilias raug puas ntsoos 612 UY tau tsis ntev ntawd tom qab ces Nahus tej lus txawm muaj tseeb li nws tau cevlus. Kev puas ntsoog ntawm nroog Ninives peb kawm tau tej yam nram qab no:

(1) Vajtswv yog tus uas muaj kev hlub: Nws zam txim rau tus muaj kev txhaum es paub leeg, tiamsis Nws yeej tsis lam zais thiab ua siab dav rau kev txhaum.

(2) Tsis txhob lam muab Vajtswv txojkev txiav txim saib me: Nws tej lus hais lawm yeej yuav ua kom tiav raws nraim

(3) Tsis txhob lam thuam Vajtswv Txoj Koob hmoov: Vajtswv yeej tsis lam tau lam rau txim rau tus uas Nws tsis tau pub sijhawm rau lawv los lees kev txhaum li. Yog leejtwg saib tsis tau tus Tswv txojkev zamtxim ces yuav tsis muaj hnub muaj sijhawm li lawm. lolus ceeb toom (Loos 2:4-5).

III. LUS NUG XAV THIAB SIV.

  1. a. Nahus ceeb toom rau haivneeg Ninives li cas? (1:1-2).
  2. Dhau los ntawm Nahus tej lus ceeb toom ntawd qhia rau peb kawm tau dabtsi los ntawm Vajtswv lub hwjchim uas loj kawg nkaus?
  3. Nahus tes haujlwm muaj ntsiab lus li cas rau peb cov ntseeg niaj hnub nim no?
  4. a. Haivneeg Ninives tej kev phem zoo li cas? (2:1; 3:1-5).
  5. Qhov ntawd qhia rau peb paub li cas txog Vajtswv txoj koob hmoov thiab Nws txojkev txiav txim? (Loos 2:1-3; 2Petus 3:9-10; Henplais 6:4-6).
  6. Qhia tshwm tej ntsiab lus tseemceeb hauv phau Nahus.
  7. a. Koj tseem ua neej los ntawm kev fwm Vajtswv txoj koob hmoov lossis saib tsis taus Nws txojkev cawmdim?
  8. Koj yuav siv Vajtswv tej lus ceeb toom li cas rau tus uas tsis paub Vajtswv, thiab yuav pab tus raug luas thuam luas saib tsis tau li cas kom lawv thiaj muaj kev cia siab rau Vajtswv txojkev cawmdim yav tom ntej?

* HIỂU BIẾT THƯỜNG THỨC.

 Lau Chùi Đồ Thủy Tinh.

Hãy pha vào nước lau chùi một ít giấm. Đồ thủy tinh sẽ sáng bóng. Muốn chùi kỹ trước khi rửa bằng nước lã pha giấm bạn đổ nước vào bình thủy tinh rồi cho vào vài miếng khoai tây sống hoặc vỏ khoai tây. Ngâm trong vài giờ vớt khoai tây và đổ nước ra.

Post CommentLeave a reply