Latest News From Our Blog

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN NAM GIỚI. CHÚA NHẬT 23.03.2025

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN NAM GIỚI. CHÚA NHẬT 23.03.2025

By Mai Hdenayun in H'MÔNG on 18 Tháng Ba, 2025

Hnub kaj 23.03.2025

  1. Ntsiab lus: KAJ SIAB HLA DHAU TXOJKEV TUAG.
  2. Vajluskub: Loos 5:12; Henplais 9:27; 1Kaul 15:20-23; 55-57.
  3. Nqe cim: Tus Tswv, txawm yog kuv taug txojkev uas txaus ntuj nti los kuv tsis ntshai dabtsi, rau qhov koj nrog nraim kuv (Ntawv nkauj 23:4).
  4. Twv Vajluskub: Exekhees 37-39.
  5. Tus qauv: kawm Vajluskub pawg.

* TAW QHIA: Saib taw qhia Hnub kaj 19.01.2025.

Hauv no yog ib cov lus nug, koj kuj siv rau lub sijhawm kawm lossis siv los ua qauv.

  1. Nyeem Loos 5:12 thiab Henplais 9:27 cia paub:

(1) Tibneeg zam tsis dhau yam dabtsis?

(2) Vim li cas tibneeg yuav tsum hla dhau txojkev tuag?

(3) Txojkev tuag nrog rau koj zoo li cas xwb? Ntshai lossis kaj siab? Vim li cas?

  1. Nyeem 1Kaul 15:20-23; 55-57.

(1) Tus ntseeg Yexus cia siab rau yam dabtsis tom qab tuag?

(2) Vim li cas tus ntseeg muaj qhov chaw cia siab ntawd?

(3) Koj lub chaw cia siab yog dabtsis? Koj tabtom ua lub neej nrog txojkev cia siab ntawd li cas?

* NTAUB NTAWV PAB PWV.

Txhawj ntshai txojkev tuag yog ib qhov uas txhua tus neeg puav leej muaj. Tiamsis hauv txojkev ntseeg Vajtswv, tus ntseeg muaj cuab kav npaj txojkev thaj yeeb rau yus thaum sawv tabmeeg txojkev tuag, “txojkev uas tag nrho lub ntiajteb no yuav tsum tau mus dhau” nrog rau tej yam tseem ceeb hauv qab no:

  1. Lees thiab tuav ruaj txojkev ntseeg txog kev cawmdim. Paub tseeb tias yus twb tau cawmdim hauv Yexus Khetod lawm.

Peb ntseeg Vajtswv kom tau cawmdim, tiamsis qhov tseem ceeb tshaj yog tuav kev ntseeg kom ruaj hauv Yexus Khetod mus txog thaum kawg. Vim tuav kev ntseeg ruaj mus txog hnub kawg, Paulus hais yam tsis txhob txhawj dabtsis li thaum ze ze txojkev tuag! Yawg paub meej yus tau tus Tswv cawm thiab tau Nws tos mus nyob ceeb tsheej (2Tim 4:6-8). Tus tsis ntseeg Tswv thaum yuav tuag, lawv txomnyem heev li vim lawv lub siab tawm tsam lawv tej kev txhaum uas tau ua tag los, tshai txhawj tej kev txhaum nimno thiab ntshai txojkev txomnyem tom qab kev tuag. Tiamsis tus ntseeg Yexus Khetod txojkev cawmdim tau tabpov txhua phab. Txhais tias peb tau zam txim, cawmdim tsis hais yav tag los, nimno thiab ib yav tom ntej. Yog li txojkev Yexus tshem tawm peb tej kev txhawj ntshai huv si. Thiab coj txojkev thaj yeeb loj los rau peb thaum hla dhau txojkev tuag. Tus ntseeg Yexus yuav tsum tuav rawv yus txojkev ntseeg txojkev cawmdim uas yog muab Vajtswv Txojlus ua chaw txawb. Nyob txij ntawm txhua tus kev muajxwm, ib lees yuav tsum tuav muaj ib nqe Vajluskub rau nruab siab ua chaw tiag taw rau yus txojkev cawmdim. Tej nqe tseem ceeb xws li Yauhas 3:16; 3:36; 5:34; Loos 3:24-26; 8:1, 31-39; Efexaus 2:8; 1Yauhas 1:7…

  1. Paub meej tej kab ke txog txojkev tuag.

Tej kab ke Vajluskub txog kev tuag li twb hais saum, yuav pab tus ntseeg Yexus:

– Tau ruaj khov hauv kev ntseeg thiab ntxiv chaw cia siab tsis paub kawg rau Yexus Khetod tus uas sawv hauv qhov tuag rov qab los, thaum ntsia rau sab tod txojkev tuag yog lub caij thaum sawv ntxov pom kev kaj nrig.

– Paub meej yus lub chaw nyob ib txhis nrog tus Tswv.

– Paub meej tias tus ntseeg tsis raug txiav txim los ntawm Vajtswv tom qab tuag.

Cov nqe saum yuav pab tus ntseeg Yexus muaj lub chaw cia siab puv npo thaum mus rau txojkev “pw tsaug zog” ib ntus.

  1. Lees paub yus tes haujlwm hauv lub ntiajteb no.

Lub neej hauv ntiajteb no, tus ntseeg Yexus yuav tsum lees peb yam no:

– Ntuj ceeb tsheej thiaj yog tus ntseeg Yexus lub tebchaws tiag tiag, peb tsuas yog los ua qhua hauv ntiajteb xwb (Henplais 11:13-16).

– Txhua tus ntseeg nyob hauv ntiajteb no nrog rau tus Tswv lub luag haujlwm (Yauhas 17:18; Mathais 5:13-16).

– Tus Tswv yuav tos tus uas ua tiav tes haujlwm Nws cob rau raws li lub sijhawm Nws kom tseg (Tes Haujlwm 7:55-60).

Paub tej no yuav pab rau peb muaj kev kaj siab thiab tos ntshoov thaum tus Tswv hu rov mus tsev tsis hais thaum twg.

  1. Tuav ruaj tus Tswv tej lus cog tseg.

Tus Tswv tej lus cog tseg muaj ntau heev nyob hauv Vajluskub, peb yuav tau kawm nco thiab muab los xav kom muaj kev kaj siab thaum yuav dua mus dhau txojkev tuag (Nkauj 23; Yax 43:1-3; Yauhas 14:1-3,27).

  1. Paub tseeb tus uas yus tabtom ntseeg.

Kev paub tias Yexus Khetod yog tus uas kov yeej kev tuag thiab tuav yumsij kev tuag, tub tuag teb, yuav pab peb tsis ntshai txojkev tuag thaum hla dhau txojkev tuag nrog txojkev ntseeg ruaj khov (Tshm 1:17).

  1. Hais lus sib ncaim hauv txojkev ntseeg.

Nrog rau txojkev cia siab rau Vajtswv, ua ntej yuav tuag, Yausuas tau hais lus sib ncaim nrog cov Yixalayees txhua tus nrog rau tej lus qhuab ntuag kom yuav tsum tag siab ua Vajtswv haujlwm mus tag sim neej (Yausuas 24:14-15). Yakhauj kuj foom koobhmoov rau nws cov menyuam ua ntej yuav tuag (Chk 49). Peb puas npaj siab hais lus sib ncaim rau peb tsev neeg, txheeb ze, phoojywg ua ntej yuav mus so hauv Vajtswv lub tebchaws? Thiab peb yuav hais li cas?

Luag ntsia pom ntawm yawg Shakespeare (1564-1616), daim txiag pob ntxa muaj cov lus sau li no: “Kuv William Shakespeare, nyob hauv thaj tsam Straford Upon Avon, xyeem Warrick, ib tus neeg uas muaj dag zog thiab kev thoob tsib to nrog, Vajtswv yog tus uas tsimnyog qhuas kawg li, thov sau tsab ntawv xaus li no: Ua ntej kuv thov cob kuv tus ntsujplig rau tus Tswv txhais tes, Tus uas tsim kuv. Ntseeg thiab cia siab tias los ntawm tib txojkev uas yog Tswv Yexus, kuv tus Cawmseej, kuv twb zwm rau txoj sia ib txhis thiab kuv lub cev rov mus ua av uas yog muab av los ua…” (Knight’s Master Book of the New Illustration, p.13).

Post CommentLeave a reply