Latest News From Our Blog

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN THANH NIÊN. CHÚA NHẬT 16.02.2025

CHƯƠNG TRÌNH THỜ PHƯỢNG DÀNH CHO BAN THANH NIÊN. CHÚA NHẬT 16.02.2025

By Mai Hdenayun in H'MÔNG on 11 Tháng Hai, 2025

Hnub kaj 16.02.2025

  1. Ntsiab lus: TUS TSWV HAIS LUS DHAU LUB NEEJ.
  2. Vajluskub: Khiav Dim 5:22-23, Yauj 1-2; Lukas 7:11-17; Yauhas 14:6.
  3. Nqe cim: Peb paub hais tias peb cov uas hlub Vajtswv, txawm yog peb tau zoo thiab txomnyem los Vajtswv yuav ua kom tej ntawd muaj nqis rau peb cov uas Vajtswv pom zoo hu los raws li Vajtswv npaj tseg lawm(Loos 8:28).
  4. Twv Vajluskub: Paj Lus 26-31.
  5. Tus qauv: Kawm Vajluskub pawg.

* TAW QHIA: Kawm Vajluskub pawg.

  1. 1. Ntaub: Tus thawjcoj saib raws li ntaub ntawv pab los xaiv txojlw kawm Vajluskub, sau lus nug thiab muab sau yais rau hauv ntawv cob rau cov pawg.
  2. Txojlw kawm yuav tsum phim feem Vajluskub thiab cov kawm lub peevxwm.
  3. Yog koj tsis muaj tswvyim cojkawm, koj kuj sau 2-3 feem lus nug rau lub sijhawm kawm li no. Ib feem twg muaj xws li:

– Lus nug soj (piav tej xwm tshwmsim).

– Lus nug xav (txhais tej uas tshwmsim thiab nrhiav kev cob qhia hauv Vajtswv txojlus).

– Lus nug siv (muab tej kev cob qhia los siv rau lub neej).

* Lus nug taw qhia:

Nyee Lukas 7:11-17, teb cov feem lus nug hauv qab no:

(1.1) Lus nug soj ntsuam: Ua ntej Tswv Yexus tuaj, tus poj ntsuam hauv lub nroog Na-is muaj lub neej li cas?

(1.2) Lus nug xav: Thaum tus Tswv tuaj txog, Nws qhia Nws tus kheej li cas rau tus poj ntsuam lub neej?

(1.3) Lus nug siv: Koj yuav ua li cas thaum poob rau lub neej txomnyem, quaj ntsuag?

(2.1) Piav qhia Tswv Yexus tus yam ntxwv thaum Nws hu tus menyuam hluas hauv Na-is sawv rov qab los.

(2.2) Tswv Yexus tej yam ntxwv qhia tshwm yam dabtsis?

(2.3) Koj kawm tau yam dabtsis thaum nyeem feem Vajluskub no?

(3.1) Cov neeg hauv nroog Na-is tabtom ua dabtsis thaum Tswv Yexus tuaj txog?

(3.2) Vim li cas Vajtswv tau koobmeej rau ntawm no?

(3.3) Koj tau ua dabtsis kom Vajtswv tau koobmeej rau ntawm thaj chaw uas koj nyob?

  1. Sib tham: Kom lub sijhawm kawm Vajluskub tau txais paj ntsig zoo, tus thawjcoj thiab cov thawjcoj pawg yuav tsum los nyob uake kawm ua ntej.
  2. Sijhawm kawm Vajluskub pawg:
  3. 5 feeb taw qhia thiab faib pawg.
  4. 20 feeb kawm Vajluskub.
  5. 10 piav qhia.
  6. 5 xaus zajkawm.
  7. Taw qhia kawm: Nyeem feem vajluskub ua chaw txawb, taw qhia lub tswvyim kawm. Nyeem lus nug thiab txhais qhia kom meej kom cov kawm yeej yim sib tham.
  8. Faib pawg: Faib ua 2-3 pawg.
  9. Chaw zaum: Tus coj tu/faib chaw rau txhua pawg nyob.
  10. Zajkawm: Cob feem ntaub ntawv pab thiab cov lus nug uas twb npaj lawm rau txhua pawg.
  11. Thawjcoj pawg thiab tus sau ntawv hauv pawg: Xyeem tsa yog tias tsis tau muaj. Thawjcoj pawg coj pawg sib tham, tus sau ntawv sau tseg tej uas sawvdaws tham thiab piav qhia tom qab sib tham tag. Tus thawjcoj pawg uas keej yog tus uas rho tawm ntau nqe lus nug thiab taw qhia cov kawm teb.
  12. Sijhawm piav qhia thiab xaus: Cov tuav ntawv ib tus zuj zus sawv mus piav qhia. Tom qab ntawd tus thawjcoj xaus, kho tej uas yuam kev thiab hais nyav tej uas raug ntsiab.

* NTAUB NTAWV PAB.

Vajtswv kav tswj txhua lub neej, Nws kaw lub rooj no qheb lub rooj tod. Yeej tsis muaj ib yam xwm twg uas yuav kov tuamyim los raug peb. Txhua yam xwm loj me puas leej tau Vajtswv npaj. Vim li ntawd peb yuav tsum:

  1. Muaj Vajtswv txojkev ntsia dhau lub neej.

Qee zaug lub neej zoo li “phem heev”. Tej zaum koj pom tias yus tabtom nyob hauv ib lub neej uas phem heev thiab xav nug Vajtswv “vim li cas tej no ho los raug kuv?” Thiab koj pib ywg Vajtswv, koj tsis ntseeg siab rau Vajtswv txojkev hlub thiab kev txawj ntse. Yuav muaj ntau yam teebmeem heev los raug koj, yos tias koj pheej siv zog ntsia Vajtswv raws li tej lub neej ntawd. Tsis yog koj ib leeg xwb thiaj zoo li ntawd. Yauj tau ntsib ib qhov teebmeem pheem zoo li ntawd. Yawg tsis paub yam dabtsis tabtom tshwmsim, thaum uas txhua yam yus muaj puav leej raug puamtsuaj tag, menyuam los tuag tag, kiag yus tus kheej los mob rwj thoob ib ce (Yauj 1:1, 2:13). Yauj tau sib qhau nrog txojkev totaub txog yus lub neej. Yawg tsis paub yam dabtsis tabtom tshwmsim los ntawm Vajtswv los (1:6-12; 2:1-7). Yawg kuj tsis paub thaum kawg (42:12-17) uas yog Vajtswv yuav tsimkho dua yawg lub neej, tsev neeg thiab dag rau yawg. Xav kom nkag siab tau txog koj lub neej uas tsis zoo, ib yam uas tseem ceeb heev yog yuav tsum muaj Vajtswv lub zeem muag. Thaum koj raug tej xwm txheej uas nyuaj tsis paub yog ua cas, tej kev phem ntawd muaj cuab kav yuav muab koj nias nthi. Yog muab yus txawb rau hauv tej lub neej ntawd thiab siv zog ntsia Vajtswv, koj yuav totaub yuam kev txog Nws. Pivtxwv xws li koj hais tias: “Vajtswv tsis hlub kuv” lossis Vajtswv tsis ncaj ncees”. Ob lu los ntaus nqe Vajtswv li no puav leej yuam kev. Yog li koj yuav ua li cas? Ua ntej cia li thov Nws qhia Nws lub homphiaj rau koj txog koj lub neej. Rov tig ntsia koj lub neej los ntawm Vajtswv txojkev hlub. Thaum koj ntsib tej teebmeem uas nyuaj totaub, Vaj Ntsujplig yuav siv tus Tswv tej lus ntuag kom koj totaub koj lub neej raws li Vajtswv lub zeem muag. Nws yuav qhia rau koj paub meej txog lub neej ntawd. Koj yuav tsum nco ntsoov tias Vajtswv yog kavtswj uas loj dua ntais. Tej zaum koj yuav ntsib tej xwm phem zoo li Yauj, thiab Vajtswv yuav tsis qhia tias Nws tabtom ua dabtsis. Tej thaum zoo li ntawd, cia li pom zoo rau Vajtswv txojkev hlub thiab kev kav tswj, thiab vam khom Vajtswv txojkev tabncuab pab kom koj ntxeem dhau.

  1. Ua zoo mloog Vajtswv lub duab dhau lub neej.

Koj yuav tsis paub qhov tseeb txog koj lub neej mus txog thaum koj nov Vajtswv lub suab. Hauv Khiav Dim 5:1, 6:30, Mauxes tau ua raws nraim li Vajtswv hais thiab kom Falaus tso cov Yixayees tawm mus. Falaus tsis kam thiab yim ua nyuaj rau cov Yixayees. Cov Yixayees tau rov tig mus cem Mauxes tias yawg coj kev kub ntxhov los rau lawv. Mauxes ua li cas thaum zoo li no? Mauxes muab liam rau Vajtswv thiab ywg tias Nws tsis ua raws li hais. Mauxes hais: Tus TSWV, ua cas koj tsis hlub koj haivneeg? Vim li cas koj txib kuv tuaj? Txij hnub uas koj txib kuv ua tus sawv koj cev mus hais rau Falaus, nws tseem hajyam tsimtxom lawv heev xwb. Thiab koj twb tsis ua ib yam dabtsi pab lawv li! (Khiav Dim 5:22-23). Mauxes nyav siab thiab xav tso tseg (Khiav Dim 6:12). Ntawd kuj yog ib yam uias peb pheej nyiam ua thaum raug tej teebmeem li ntawd.

Vajtswv ua siab ntev rau peb heev. Vajtswv siv sijhawm los qhia rau Mauxes paub txog Nws lub zeem muag. Tus Tswv xav kom Falaus muaj lub siab tawv, kom cov pejxeem ntsia pom Vajtswv txojkev cawmdim uas muaj hwjchim loj kawg nkaus. Nws xav kom cov pej xeem los paub Nws (kev muajxwm) yog tus “CIM CIV MUAJ – NYOB MUS IB TXHIS” tshaj lij. Cia li kawm xyaum raws Mauxes tus qauv. Thaum raug tej teebmeem loj, txhob muab liam rau Vajtswv. Txhom tsis caum tus Tswv qab. Cia li los cuag tus Tswv. Cia li thov tus Tsw qhia qhov tseeb txog tej xwm hauv koj lub neej. Cia li thov Nws cia koj ntsia pom Nws lub zeem muag. Tom qab ntawd, nyob tos Vajtswv.

LUS NUG XAV THIAB SIV

  1. Koj totaub li cas txog Vajtswv lub zeem muag? Vim li cas peb yuav tsum muaj Vajtswv lub zeem muaj?
  2. Hauv Khiavdim 5:1- 6:30, yog tias koj yog Mauxes, koj yuav ua li cas?
  3. Lub tswvyim twg pab koj ntxeem dhau lub neej txomnyem thiab tej teebtom hauv lub neej?

Post CommentLeave a reply